Introverts, bet līderis – Sabiedrisko attiecību aģentūra „Réputé”

Introverts, bet līderis

Jolanta Sēnele

Līderis ir kā rokzvaigzne – harizmātisks un skaļš, kas dzirkstī kā šampanietis glāzē un vienmēr ir uzmanības centrā. Kā gan citādi masas lai tam sekotu, vai ne? Angļu valodā izpilddirektora saīsinājumu CEO pat puspajokam atšifrē kā līdera definīciju, kur C apzīmē harizmu (charismatic), E – aizgrābtību (effusive) un O – sabiedriskumu (outgoing).

Īsumā, līderis ir ekstraverts. Un punkts. Aksioma, kam ilgu laiku pat akadēmiski pierādījumi pieskaņojās. Ja nu kāds neekstravertais jeb introvertais nejauši nokļuva līdera pozīcijās, viņam to nācās slēpt kā kauna zīmi. “Nē, nē, es nesauktu sevi par introvertu,” kādas lielas kompānijas direktors reiz izteicās kādā senā rakstā, kura oriģinālu vairs nespēju atrast, tik atceros to viņa izmisīgo vēlmi noliegt savu introvertumu.

Labi, tas bija par ASV, kur ekstravertumu varēt Konstitūcijā ierakstīt, bet lai paceļ rokas tie no mums, kuri līderi definē kā klusu un mierīgu novērotāju?! Par spīti “roku jūrai” tomēr ienākas arvien vairāk akadēmisku pierādījumu, ka arī introvertie ne tikai var būt līderi, bet tiem pat ir “apslēpti labumi” un viņi mēdz būt pat labāki līderi par ekstravertajiem.

Vairāk lasi žurnālā.