Atpakaļ

Kāpēc iepirkumos tiecas uz viduvējību?

Inga Galkina
Inga Galkina

Jau vairākus gadus valsts un pašvaldību iestādes publiskajos iepirkumos sadarbības partneri komunikācijas projektiem izvēlas pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, kas citiem vārdiem nozīmē to, ka piedāvājums satura kvalitātes vērtējumā ir vislabākais. Visu cieņu, tas ir labi! 

Tomēr ir arī izņēmumi un patiešām pārsteidz, ka tirgū joprojām parādās iepirkumi, kuru galvenais kritērijs, atlasot izpildītāju, ir viszemākā piedāvātā līgumcena. Taisnības labad jāsaka, ka “Repute” šādos iepirkumos mērķtiecīgi izvairās startēt, tomēr nereti “kāja paslīd”, jo pārāk ātri iedegamies par tēmu, rodas laba ideja, parādās konkurences gars, kas tajā brīdī zemākās cenas izvēli it kā nostumj otrajā plānā. 

Tomēr - kāpēc, organizēt zemākās cenas iepirkumus ir  kļūda? 

Pirmais un svarīgākais iemesls – šādos iepirkumos pašos pamatos ir iekodēta viduvējības stīga, jo piegādātājs nav motivēts iedot vairāk risinājumu, nekā prasa, turklāt arī to, ko prasa, izpildīs ar mazāko resursu, kāds iespējams. Pat ja budžeta definētais slieksnis, izpildot visas minimiālās nolikuma prasības, teorētiski vēl atļautu uz “kūkas uzlikt ķirsīti” jeb pasūtītājam piegādāt vēl vienu aktivitāti, kāpēc to darīt, ja tiek zaudēta konkurētspēja? Realitātē zemākās cenas iepirkumos visbiežāk viss iespējamais pasūtītāja budžets tā arī netiek izpildīts, lai gan tā pilnīga izmantošana varētu garantēt labāku rezultātu.  

Dempings uzgavilē! Diemžēl nereti zemākās cenas iepirkumos cīņā par uzvaru tiek pielietoti visi iespējamie līdzekļi, arī cenu dempings. Pat ja pasūtītājs nolikumā definē, ka nepamatoti zems cenas piedāvājums sauc pēc paskaidrojumiem un var tikt noraidīts, visticamāk, pretendenta piedāvātie pakalpojumi ir zem aktuālajām nozares tirgus cenām. Realitāte ir tāda, ka, projekta īstenošanas gaitā pasūtītājam ir krietni lielāks risks vilties sadarbībā ar izpildītāju. Ja partnerību definē zemākās cenas princips, izpildītājs, visticamāk, ļoti skrupolozi sekos līdzi savam patērētajam laikam un par projektu ātri vien zaudēs interesi. Pasūtītājam šādos brīžos atkāpšanās ceļa vairs nav un projekts līdz rezultātām “jāaizved”. 

Izvēle ar acīm ciet! Iedomājies, kā būtu restorānā no ēdienkartes izvēlēties lētāko ēdienu un to baudīt ar acīm ciet? Neticam, ka ne reizi neienāktu prātā doma, kā īsti garšotu labi pagatavotais steiks, kurš palika ēdienkartes otrajā lapā! Protams, pārspīlēts salīdzinājums, bet idejiski tieši tā arī notiek, izvēloties zemākās cenas piedāvājumu. Tajā brīdī, kad zemākās cenas piedāvājums atbilst visiem atlases kritērijiem un saturiskais piedāvājums atbilst minimālajām nolikuma prasībām, pārējo pretendentu saturiskie piedāvājumi tā arī paliek neizlasīti. Bet, ja nu tieši tajos ir īstais risinājums (garšīgākais steiks) un sagaidāms labākais rezultāts? Zinot šos spēles noteikumus, iepirkuma iespējamajam pretendentam radošais entuziasms startēt zemākās cenas iepirkumos saplok. Tieši tāpēc nav skaidrs, kāpēc pasūtītāji, rīkojot zemākās cenas iepirkumu, vēlas šādu pretendentu dabisko atlasi, no pretendentu loka, visticamāk, izslēdzot tieši jaudīgākos un spēcīgākos? 

Saprotam, ka vienmēr jau var “paveikties” – iesniegt nolikuma prasībām atbilstošu piedāvājumu ar identisku cenu kā citam konkurentam un būt ar vienādu iepriekšējo projektu pieredzi! Tomēr tad projekta pieteikuma tālākais liktenis ir vēl interesantāks – kā izšķirošais apstāklis piedāvājuma izvēlei kļūst izloze! 

Ko darīt, ja tomēr nav cita varianta, kā rīkot zemākās cenas iepirkumu? Pasūtītājus aicinām definēt konkrētus sasniedzamos rezultātus! Praksē novērotais liecina, ka tieši zemākās cenas iepirkumos prasītais rezultāts bieži vien ir pārāk nekonkrēts vai minimāls. Piemēram, nesen šāda tipa nolikumā kā vienīgais, “taustāmais” rezultāts tika noteikts, lai kampaņas laikā sasniegtā unikālā auditorija ir vismaz 100 000 iedzīvotāji Latvijā. Konkrētajā gadījumā tas bija pārāk zems kritērijs, ko varētu izvirzīt kā prasību pretendentiem. Tomēr tieši definētais rezultāts var kļūt par galveno veidu, kā mērīt zemākās cenas piedāvājuma atbilstību nolikuma prasībām un varbūt tomēr tikt līdz vēl viena iesniegtā piedāvājuma vērtēšanai. 

Tomēr jāatceras - tikt līdz rezultatīvākajam komunikācijas kampaņas piedāvājumam nevar ne ar zemāko cenu, ne izlozi. Iespējams, tas der, pērkot rozā vai dzeltenas līmlapiņas. Radošs un saturiski izaicinošs projekta pieteikums jāvērtē pēc pretendenta līdzšinējās pieredzes un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma! 

Ir padomā kāds projekts?

Rakstiet vai zvaniet, lai vienotos par sadarbību ar “Repute”!