Sabiedrisko attiecību nozare 21. gs. tehnoloģiju krustugunīs | Tims Sutons – Sabiedrisko attiecību aģentūra „Réputé”

Sabiedrisko attiecību nozare 21. gs. tehnoloģiju krustugunīs | Tims Sutons

Pēdējo gadu laikā komunikācijas nozare nemitīgi mainās – strauja globalizācija, sociālo mediju nozīmes pieaugšana, tehnoloģiju attīstība. Par izmaiņām sabiedrisko attiecību nozarē, kā arī par savu uzskatu, kas ir labs līderis, stāsta Tims Sutons, Weber Shandvick vadītājs EMEA (Eiropas, Vidējo Austrumu un Āfrikas valstis), Āzijas un Klusā okeāna valstīs.

Kopš 2000. gadu sākuma sabiedrisko attiecību nozare ik gadu kļūst citādāka. Mainās ne tikai veidi, kā strādāt, bet arī vispārējais biznesa modelis. Pie būtiskākajiem pārmaiņu iemesliem pieskaitāmi ir sociālie mediji, globalizācija un jaunākās tehnoloģijas. Nozīmīgu popularitāti ieguvis sociālo mediju influenceru jeb sabiedrībā vai kādā sabiedrības grupā pazīstamo viedokļu līderu bums. Līdz ar interneta vides piedāvāto iespēju paplašināšanos, arī cilvēku dzīves stils ir ievērojami mainījies. Gudrais telefons ir neatņemama ikdienas darbību sastāvdaļa – preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē. Ik dienu tirgū parādās jaunas tehnoloģiskas inovācijas un platformas, piemēram, labāka tiešsaistes video pārraidīšana, interesantas aplikācijas, mākslīgais intelekts, datorsistēmu pašmācība u.c. Lai kļūtu par vadošu spēlētāju sabiedrisko attiecību tirgū, ir pilnībā jāiepazīst jaunās pasaules noteikumi. Nedrīkst aizmirst, ka šobrīd profesionalitāte balstās arī uz spēju ievākt, saprast un izanalizēt datus.

Konkurence par uzmanību

Mūsdienu cilvēkam bieži vien piemirstas, ka sociālo mediju uzplaukums meklējams salīdzinoši nesenā pagātnē – Facebook (2004), YouTube (2005), Twitter (2006). Pirms tam vairums sabiedrisko attiecību aģentūru rēķinājās ar to, ka saruna ar auditoriju būs netieša, jo izmantotie komunikācijas kanāli pieprasīja informācijas saturisko rediģēšanu. Ierasti šie informācijas nodošanas starpnieki bija tradicionālie mediji – TV, radio un drukātā prese. Šādi savu viedokli varēja paust arī eksperti un dažādu jomu viedokļu līderi. Taču šobrīd redzam, kā sociālie tīkli ir pilnībā mainījuši spēles noteikumus – jaunais spēles lauks ietver sevī gan riskus, gan priekšrocības. Cilvēki informatīvi ir savienoti daudz tiešāk un ciešāk nekā jebkad agrāk – ne tikai viens ar otru, bet arī ar uzņēmumiem un organizācijām. Šajā zirnekļu tīklā konkurence par uzmanību kļūst arvien sīvāka. Tomēr lielākais pluss ir iespēja tieši sasniegt vajadzīgo auditoriju. Arī tradicionālās un digitālās mediju pasaules konverģence PR nozarē var kalpot pozitīvi. Bez šaubām, brīdī, kad saziņā ar klientu tiek pieļautas smagas komunikācijas kļūdas, cilvēkiem šajā spēcīgi savienotajā tīklā ir tūlītēja iespēja paust savu neapmierinātību. Negatīvais viedoklis sasniedz ne tikai klientu, bet arī visu šīs personas sociālo tīklu ģimeni.

Tradicionālo mediju nākotne

Neskatoties uz to, ka tradicionālo mediju tirgus modelis ir būtiski mainījies, šis informācijas kanāls nemaina savu svarīgumu. Patiesībā, laikmetā, kad daudzi šaubās par ziņu uzticamību un izcelsmi, tradicionālais medijs nostabilizē savas pozīcijas. Par to varam pārliecināties kritiskās situācijās, kad par vienīgo, drošo informācijas avotu tiek uzskatīti tādi mediju giganti kā BBC un The Financial Times. Ir svarīgi saprast, ka tiešsaistes un drukāto mediju robežas ir gandrīz vai izzudušas. Arī sociālie tīkli un tradicionālie mediji strādā kā cits citu barojošs aparāts. Tradicionālo mediju sniegtais saturs tiek pārspriests sociālajās platformās, piemēram, Twitter, tajā pašā laikā kāds tvīts var kļūt par aizmetni veselam rakstam.

Kāds ir labs līderis?

Der atcerēties, ka iedzīvotāji, īpaši gados jaunie, no līderiem sagaida aktīvu rīcību saistībā ar problēmām, kuras tiem ir svarīgas. Tā kā mūsu pasaule kļūt arvien vienotāka, lielo uzņēmumu vadītāju galvenais izaicinājums ir spēja ātri un pareizi komunicēt ar auditoriju.

Labākais jautājums, ko uzdot vadītājam: „Vai tev ir dota atļauja paust savu viedokli?” Respektīvi, „kāpēc cilvēkiem ir vērts tevī ieklausīties, kāpēc esi aicināts runāt par kādu no tematiem?” Tas attiecas uz visa veida medijiem. Pirms publicēt kaut ko Facebook, Twitter, Instagram vai kādā citā sociālajā tīklā, nepieciešams sev uzdot jautājumu – kāpēc es to daru? Kāpēc cilvēkiem tas būtu jāzina?

Vairāk lasi žurnālā.